Mūsdienās ļoti aktuāla problēma daudziem ir mazkustīgs dzīvesveids. Tiem, kuriem sēdošs darbs, piecas dienas nedēļā, astoņas stundas no vietas (vai ar stundas pārtraukumu) ir vienkārši jāsēž un nereti arī brīvais laiks netiek pavadīts diez ko aktīvi. Šādā gadījumā rodas ļoti daudz veselības problēmu, sākot ar asinsrites un sirdsdarbības traucējumiem un beidzot ar muguras sāpēm un balsts sistēmas bojājumiem. Arī daudzas citas orgānu sistēmas tiek pakļautas negatīvajai, mazkustīgā dzīvesveida ietekmei, taču, par laimi, to visu var novērst, vai mazināt, ja ik pēc pāris stundām vai vismaz pusdienas pārtraukumā izpildīsiet sekojošos vingrojumus.

Kakla skriemeļu un muskuļu vingrinājumi

Ļoti daudzi cilvēki, kuriem ir sēdošs darbs, sūdzas par sprandas sāpēm. Tās rodas tāpēc, ka kala aizmugurējā daļa visu laiku ir saspringta, turklāt parasti arī mazliet ieliekta, ja skats strādājot tiek vērts uz leju, tāpēc ļoti svarīgi ir izvingrināt kaklu un sprandu. To var paveikt vienkārši apļojot galvu. Vienkārši lēnām virziet zodu no viena pleca uz otru. Kakla muskuļus var pastiept noliecot galvu uz vienu un otru pusi. Šie ir vingrinājumi, ko droši varat izpildīt pat nepieceļoties no krēsla, kad vien jūtat saspringumu kaklā.

Roku un plecu vingrinājumi

Sēdošs darbs gandrīz vienmēr nozīmē, ka lielākā daļa darba tiek paveikta ar rokām (protams, ja neskata prātu), tāpēc īpaši svarīgi ir izvingrināt plecus, rokas un, galvenais, delnas. Plecus var izvingrināt nolaižot rokas brīvi gar sāniem un izapļojojot plecus vairākas reizes gan uz priekšu, gan atpakaļ. Vēl var vienkārši plecus paraustīt uz augšu un leju. Rokām un plaukstām nepieciešami stiepšanās vingrojumi. Izstiepiet roku sev taisni priekšā ar apakšdelma iekšējo virsmu uz augšu un ar otru roku velciet pirkstus uz savu pusi. Izpildot šo vingrinājumu, jutīsiet, kā muskuļi stiepjas un atslābst. Tas ir veids, kā pasargāt sevi no kapilārā kanāla sindroma, kas ir aktuāla kaite tiem, kas daudz raksta uz datora un nogurdina plaukstu locītavas.

Kāju vingrinājumi

No sēdošā darba ļoti cieš arī kājas, jo tās netiek kustinātas, turklāt tiek nosprostoti nervi un asinsvadi. Lai atjaunotu asinsriti kājās un mazinātu tūsku un vēnu problēmas, noteikti ir jāizvingrina kājas. Viens no labākajiem vingrojumiem ir vecie labie pietupieni. Tāpat arī izklupiena soļi, soļošana uz vietas un pastiepšanās pirkstgalos ļoti noderēs. Ja iespējams, pusdienu pārtraukumā arī izmetiet kādu līkumu pa tuvāko apkārtni.

Acu vingrinājumi

Tas par ko daudzi neaizdomājas, ir acu nogurums. To cilvēks tik ļoti neizjūt, jo acis parasti nesāp, taču var pasliktināties redze un nereti acis arī kļūst sausas un asaro. Arī acis var vingrināt. Veiciet lēnas apļveida kustības ar acīm. Ja strādājiet pie datora, noteikti ik pēc katrām nostrādātām 20 minūtēm, 20 sekundes paskatieties tālumā, lai nomierinātu un atpūtinātu savas acis. Tā jūs pasargāsiet savu redzi.

Protams, papildus visiem šiem “fiksajiem” vingrinājumiem, ikkatram sēdošā darba darītājam ir jāatrod kāda aktīva brīvā laika nodarbe. Tā var būt skriešana, peldēšana, braukšana ar velosipēdu vai kas cits, taču ir svarīgi, ka lielākā daļa dzīves netiek pavadīta sēžot krēslā. Mazkustīgs dzīvesveids ir cēlonis lielākajai daļai veselības problēmu ar ko saskaramies.

Pievienot komentāru