Ir pavasaris un skriešana ir vislabākais sporta veids kā uzlabot savu veselību un atgūt savu fizisko formu. Lai skriešanas sezona sāktos pareizi ir pareizi jāuzsāk skriet. Katram personīgi ir jāatrod savs skriešanas temps. Skriešanas tempu var regulēt ar pulsometru.

Skriešanai vajadzētu veltīt ne mazāk kā 30 min. Sākumā būtu ieteicams skriešanu apvienot ar soļošanu, piemēram, četras minūtes skriet, vienu soļot. Ērtāk ir izmantot taimeri, kas pēc norādītā laika dotu signālu.

Vislabāk skriet no rīta vai pievakarē, jo visoptimālākā temperatūra skriešanai ir no +15 °C līdz -5°C. Tā kā šobrīd rītos un vakaros ārā jau ir silts, droši var iet skriet! Skrienot ir jāprot pareizi elpot (caur degunu ieelpa, caur muti izelpa). Šādi uzsākot skriešanu, ķermenis tiek pieradināts un norūdīts gan pie mazākām, gan pie lielākām distancēm.

Ir jāizvēlas pareizi apavi un apģērbs. Skriešanas apaviem jābūt viegliem, ērtiem ar pareizu izliekumu. Apavus ieteicams iegādāties sporta preču veikalos, kuros pieejama pēdu diagnostika, kas nosaka tavas pēdas izliekumu un pēdas formu. Arī apģērbu jāuzvelk ērtu, elpojošu, nedaudz plānāku kā ierasts un, protams, piemērotu sezonai. Nevajadzētu saģērbties par siltu, jo šādi ķermenis pārkarsīs un būs liels diskomforts.

Pirms esi izdomājis skriet, ir jāizvērtē savs veselības stāvoklis. Ja ir nepieciešams, jāapmeklē savs ģimenes ārsts. Pirms skriešanas veselības pārbaudi būtu jāveic tiem, kas nekad nav skrējuši. Vēl pie ģimenes ārsta vajadzētu vērsties tiem, kam ir sirds un elpošanas slimības, liekā svara problēmas, vai tiem, kas ir vecāki par 40 gadiem. Ģimenes ārsts ieteiks pareizu skriešanas programmu un palīdzēs noskaidrot, kāds skriešanas ilgums ir piemērots tieši tev.

Vienmēr vajadzētu pārbaudīt savu pulsu – sākotnēji tas nedrīkst pārsniegt 130 sitienus minūtē. Sirds ir tā, kas pumpē asinis caur visu ķermeni. Regulāru treniņu rezultātā tā spēj izsūknēt lielāku daudzumu asiņu caur ķermeni katrā sirdspuksta laikā. Ja jūti, ka pulss skriešanas laikā pārsniedz ieteicamo skaitu, tad palēnini skriešanas tempu.

Lai būtu vieglāk saskatīt savu progresu un rezultātus, jāizveido skriešanas žurnāls. Tajā atzīmē noskrieto laiku, skrējiena distanci un regularitāti. Regulāri treniņi paātrina progresu un rezultātu izaugsmi.

Lai sasniegtu vajadzīgo rezultātu, jāskrien vismaz trīs reizes nedēļā. Vēlāk sākotnējo skriešanas pusstundu var pakāpeniski palielināt ik pa desmit minūtēm. Nekad neko nevajag pārspīlēt – ne ilgumu, ne biežumu. Pirmos divus mēnešus mēģināt starp skrējieniem vienu dienu izlaist. Muskuļiem un cīpslām ir jāpierod pie skriešanas. Protams, skrienot sajutīsi nogurumu, kā arī nelielas muskuļu sāpes. Sākumā nevajadzētu skriet garas distances, jo tas var radīt ne tikai sāpošas kājas un kāju noberzumus, bet arī sāpošu kaklu vai citas slimības.

Skrienot vienmēr ieklausies savā ķermenī. Skriet jāiesāk lēnām, pakāpeniski paātrinot tempu līdz optimālajam. Sākumā ieturi lēnāku tempu nekā tu gribētu. Ieklausoties ķermenī, tu sajutīsi, kad turpināt un kad pārtraukt skrējienu.

Konkrēta mērķa izvirzīšana palīdz regulārai skriešanai. Skriešana ir viens no visefektīvākajiem tauku dedzināšanas veidiem. To vajadzētu apvienot ar sabalansētu uzturu. Pārskatīt savu ēdienkarti, izvērtēt, vai tā ir pareizi sabalansēta un pietiekami veselīga. Padomāt par tās uzlabojumiem: sabalansēt uzturu, tajā ietverot augļus un dārzeņus. Augļi un dārzeņi sniegs ķermenim vajadzīgos vitamīnus. Vitamīni jūsu ķermenim būs kā enerģijas avots.

Pirms skriešanas vajag iesildīties ar dažādiem vingrinājumiem, lai ķermeni sagatavotu skriešanai. Savukārt pēc skriešanas nepieciešams atsildīties, izpildot gan spēka vingrinājumus, gan arī stiepšanās vingrinājumus, lai nomierinātu muskuļus un lai ķermenis atgūtos no skriešanas. Pastiprinātā slodze ir jākompensē arī ar veselīgu nakts miegu.

Ja iespējams, skriešanā var iesaistīt kādu kompanjonu. Skrienot kopā, būs interesantāk, un skriešana kļūst par sacensībām, kas motivēs sasniegt labākus rezultātus. Varbūt sasniegtie rezultāti dos iespēju piedalīties krosa sacensībās un maratonskrējienos. Piedaloties maratonos un iegūstot uzvaru, tev būs prieks un pozitīvas emocijas, gan par labo rezultātu, gan par veselīgo skrējienu.

Pievienot komentāru