Soļošana ir sporta veids un noteikta kategorija vieglatlētikas sacensībās, kurā atlēti veic noteiktu distanci soļojot. Atšķirībā no citiem līdzīgiem sporta veidiem, soļošanā atlētiem, protams, ir šī distance jānosoļo, bet galvenais un vissvarīgākais noteikums soļošanas sportā ir, ka nepārtraukti vismaz vienai atlēta kājai ir jābūt kontaktā ar zemi, kas nozīmē, ka atlēti distanci soļo ar mazāku soļu platumu, kā to darītu parasts cilvēks pastaigājoties, taču daudz ātrākā solī, jo to distances ir garas, tādēļ viņiem ir jāveic šīs distances notiektos laikos, lai vispār soļošanu varētu saukt par sporta veidu.

Vispopulārākās soļošanas distances, kuras atlētiem ir jāveic vienā piegājienā, ir:

• 20 kilometru jeb 12.4 jūdžu soļojums – sievietēm un vīriešiem;

• 50 kilometru jeb 31 jūdzes soļojums – tikai vīriešiem.

20 kilometru distance soļošanā vīriešiem ir jau kopš 1956. gada iekļauta arī Olimpisko spēļu vieglatlētikas sacensību programmā, bet kopš 2000. gada Olimpiskajās spēlēs ir arī šī pati distance sievietēm. Arī 50 kilometru soļojums jau kopš 1932. gada ir iekļauts Olimpisko spēļu vieglatlētikas programmā.

Vēl kāda interesanta distance soļošanas sportā ir 80.5  kilometru jeb 50 jūdžu soļojums, kuru dēvē arī par Kenedija maršu. Šī distance ir ieguvusi šādu nosaukumu par godu bijušajam ASV prezidentam Džonam F. Kenedijam, kurš, vēloties uzlabot Amerikas iedzīvotāju veselību, izteica tautai aicinājumu izmēģināt 50 jūdžu maršu, lai uzlabotu savu fizisko veselību.

Runājot par veselības un vispārējā fiziskā stāvokļa uzlabošanu, soļošana ir arī lielisks veids, kā nomest lieko svaru un liekos kilogramus. Soļošana ne tikai palīdzēs nomest svaru, tā lieliski nostiprina muskulatūru, neradot ķermenim papildus nevajadzīgu slodzi. Vēl viens soļošanas pluss ir, ka ar to var nodarboties ikviens, jo tā ir daudz pateicīgāka un vieglāka nekā, piemēram, skriešana, jo slodze ir daudz mazāka, un to var veikt pat cilvēki ar sāpošām locītavām vai senām traumām.

Taču, lai tiešām novērotu redzamus rezultātus, ir nepieciešams nodarboties ar soļošanu vismaz 5 reizes ik nedēļu un vismaz 30 minūtes vienā soļošanas sesijā, jo tas ir pietiekami ilgs laiks, lai paātrinātos sirdsdarbība, asinsrite un metabolisms, kas ļauj tavam organismam ātrāk un efektīvāk šķelt taukus. Protams, ar laiku var paildzināt soļošanas sesijas, tas ir atkarīgs no tā, cik daudz laika tev ir.

Mūsdienās populārs soļošanas paveids, kas ir kļuvis iemīļots daudziem jo daudziem cilvēkiem, ir tā sauktā nūjošana, kas praktiski ir tā pati ātra soļošana tikai rokās turot nūjas. Šī nelielā detaļa ļauj nūjojot intensīvi nodarbināt ne tikai ķermeņa lejas daļu, bet arī ķermeņa augšdaļu, vēzējot nūjas it kā slēpotu, kas efektīvi palīdz nostiprināt rokas, muguru un arī vēdera muskuļus, un, protams, ļauj efektīvi uzlabot vispārējo fizisko stāvokli.

Noslēgumā došu jums dažus noderīgus padomus, kā, iespējams, pašam sākt soļot un arī kā pienācīgi sagatavoties šim procesam:

• pirmā lieta, ko noteikti vajadzētu izdomāt un apsvērt, ir distance, kuru tu vēlies veikt soļojot. Sākumā noteikti vajadzētu šo distanci noteikt īsāku, un tad ar laiku to droši var palielināt un pārbaudīt sevi;

• veselīgi būtu arī pašam izveidot tādu kā treniņprogrammu, kura ne tikai palīdzēs tev uzturēt konstantu treniņu grafiku, bet arī var kalpot kā motivācija, lai neapstātos un turpinātu savus treniņus;

• un, protams, obligāta lieta gan profesionālai soļošanai, gan vienkārši soļošanai un nūjošanai ir ērti apavi, kas ir visbūtiskākais un gandrīz vienīgais soļošanas un arī nūjošanas ekipējums.

Trenējoties mēs parasti cenšamies izdarīt pēc iespējas vairāk vingrinājumu īsākā laika intervālā un nepievēršam uzmanību tam, cik ilgi ir periodi starp šiem treniņiem. Bet patiesībā atpūtai jeb atslodzei starp dažādiem vingrinājumiem un viena vingrinājuma intervāliem ir jābūt, jo atpūta ļauj muskuļiem atgūt spēku un atgūties no piepūles, lai pēc atpūtas atkal varētu pilnā sparā darboties. Šīs atpūtas starp treniņiem ir dažāda garuma un var būt robežās no 30 sekundēm līdz pat 5 minūtēm un ir atkarīgi no tā, kāda veida vingrinājumus jūs veicat vai arī kāds ir jūsu treniņu galamērķis, jeb, ko jūs vēlaties no tā panākt. Treniņu programmas ir dažādas un tās var būt sākot no treniņiem svara zaudēšanai līdz pat spēka palielināšanai vai pat muskuļu audzēšanai, un tieši tāpēc šai katrai grupai ir vajadzīgi atšķirīgi atpūtas laiki.

Svara samazināšana

Visbiežāk mēs izvēlamies veikt dažādus treniņus tieši, lai samazinātu savu ķermeņa svaru un sadedzinātu tos liekos kilogramus. Šāda veida treniņiem ir vajadzīga liela slodze un nepārtraukti anaerobie, jeb kardiovaskulārie treniņi, kas ilgākā laika periodā ļaus jums sadedzināt taukus un iztērēt daudz kaloriju. Vislabākais veids, kā izmantot atpūtu starp treniņiem ir to nedarīt vispār un nodarboties ar zemas līdz vidēji augstas intensitātes treniņiem, kas pēc sākotnējo enerģijas rezervju sadedzināšanas sāks noārdīt jūsu tauku slāni un katra reize kad jūs atpūšaties tikai atkal atjaunos šo enerģiju un tā arī līdz tauku sadedzināšanai jūs varat netikt.
Tomēr ir arī otrs variants, ja jūs vēlaties veikt vidēji augstas līdz augstas intensitātes treniņus, kā svaru celšana vai atspiedieni, un šeit pilnīgi bez atpūtas nebūs iespējams iztikt un starp piegājieniem būs mazliet jāatvelk elpa. Šinī gadījumā vispareizāk būtu atpūsties tikai 30 – 60 sekundes, lai ķermenis nepaspēj pilnībā atgūt spēkus un jūs varētu labāk un ātrāk tikt pie tā slaidā auguma, ko vēlaties.

Muskuļu palielināšana

Muskuļu masas palielināšana jeb tā sauktais bodybuilding treniņu veids ir būtībā maksimāli censties palielināt savu muskuļu masu un apjomu, lai tie izskatītos pēc iespējas labāk un jūsu figūra izmainītos mazākajā iespējamā laika intervālā. Šajā treniņu veidā ir vajadzīgas nelielas atpūtas, bet tās nedrīkst būt pārāk ilgas, lai muskuļi nepaspēj līdz galam atgūt enerģiju un tos atkal nodarbinot jūs varētu likt tiem augt. Tas nozīmē, ka muskuļu masas palielināšanai jums būs nepieciešamas atpūtas, kas ir 60-90 sekundes starp treniņu piegājieniem un nevajadzētu šo laiku īpaši samazināt vai palielināt, jo samazinot jūsu muskuļi nepaspēs atpūsties, bet palielinot šo laiku, tie dabūs pārāk daudz atpūtas un nākamie piegājieni vairs nelikt tiem augt, bet pieņemties stiprumā.

Spēka treniņi

Un šeit arī nonākam pie pēdējā atpūtas veida un tas ir domāts tieši spēka treniņiem, kas nozīmē ka jūs vēlaties saviem muskuļiem likt strādāt pēc iespējas spēcīgāk un cilāt svarus vai nodarboties ar citiem augstas intensitātes treniņiem. Šajā kontekstā laiks starp piegājieniem ir jūsu draugs un mierīgi jūs varat atpūsties 3-5 minūtes un ļaut savam ķermenim atkopties, lai atkal būtu iespējams ar pilnu spēku veikt tos pašus vingrojumus. Šādi jūs varēsit pēc iespējas ātrākā laikā palielināt savu muskuļu spēku un efektivitāti, tajā pat laikā atpūšoties ilgākus laika periodus.

Laiks starp treniņu veidiem?

Arī laiks starp vingrinājumiem nevis starp viena vingrojums vairākiem  piegājieniem ir svarīgs un tam būtībā būtu jābūt tādam pašam, kā laikam starp šiem piegājieniem. Tas nozīmē, ka ja esat veikuši vienu vingrojumu tad nedrīkstat atvilkt elpu 10 minūtes un tikai tad sākt citu, jo šādā veidā jūs zaudējat efektivitāti un muskuļu audzēšanas/svara zaudēšanas potenciālu.

Elpošana liekas tik vienkāršs un pārdomāts process, kuram mums nav jāpievērš uzmanība tomēr patiesība ir tāda, ka arī elpošana, jeb ieelpa un izelpa var tikt kontrolētas un padarītas efektīvākas tieši priekš konkrētā treniņu veida. Ikdienā elpošanai mēs pievēršam ļoti maz uzmanības, bet ja mēs to vēlamies, tad mēs varam  elpot gan lēnāk gan ātrāk, kā arī veikt lielākas vai mazākas ieelpas un izelpas. Tas nozīmē, ka treniņu laikā mums ir iespējams veikt dažādas izmaiņa un pielāgot savu elpošanu tieši attiecīgajam treniņu veidam, jo ne vienmēr tā elpošana, ko mēs darām pēc izjūtām ir tā labākā. Elpojot mēs nododam skābekli saviem muskuļiem un šūnām un veicot lielākas ieelpas un izelpas mēs varam mazliet samazināt savu sirds ritma ātrumu, ātrāk piegādājot skābekli asinīm, kas tālāk nonāk visā ķermenī. Bet lielas izelpas arī veiksmīgāk ļauj mums atbrīvoties no ogļskābās gāzes un kopumā uzlabo mūsu fiziskās spējas, tāpēc pēc pareizas elpošanas iemācīšanās daudzi atlēti un vienkārši sportisti nereti atzīst, ka treniņi liekas vieglāki un vairs nerodas tā aizzelšanās sajūta un elpas trūkums. Katram no treniņu veidiem ir savādāka elpošanas nepieciešamība, un tās ir:

Kardiovaskulārais treniņš

Kardiovaskulārā treniņa laikā mūsu ķermenis patērē lielu skābekļa daudzumu un mums ir nepieciešamas ātras un lielas izelpas un ieelpas lai spētu piegādāt skābekli visiem orgāniem. Nereti skrienot, soļojot vai braucot ar riteni mēs par elpošanu aizmirstam, un pielietojot mazliet vairāk spēka ātri vien ir iespējams aizelsties un tad būs vajadzīgs laiks, kamēr atgūstam elpu.
Pareiza elpošana šādu kardiovaskulāro treniņu laikā ir ļoti nepieciešama un būtībā vajadzētu pēc iespējas vairāk censties veikt lielas ieelpas un izelpas, lai ķermenis saņemtu pietiekošu skābekļa daudzumu, bet plaušas ātrāk atbrīvotos no ogļskābās gāzes. Sporta veidos, kur ir iespējams trenēties ar vienādu ritmu, kā skriešanā vai riteņbraukšanā būtu labi, ja jūs iemācītos elpot vienotā ritmā, kur katru 2 soļu beigās būs ieelpa bet nākamo divu izelpa. Šie soļu skaiti un attiecība nav tik nozīmīga, jo katram mums plaušu apjoms un fiziskais stāvoklis ir unikāls tāpēc galvenais šeit ir iemācīties elpot pareizā ritmā, un sākumā noteikti būs jāveic lēnāki vingrojumu, lai pierastu pie jaunā elpošanas cikla.

Spēka treniņš

Spēka treniņš savukārt ir pavisam cits treniņa veids un šeit ķermenis nepatērē skābekli vienmērīgā tempā, bet gan ir vajadzīgas ieelpas un izelpas, kas būtu sabalansētas ar izdarīto darbu, un jūs nejustos aizelsušies. Tas nozīmē, ka veicot spēka vingrinājumus, vienalga vai tie ir pietupieni vai svaru stieņa cilāšana jums vajadzētu veikt izelpu pie piepūles, bet ieelpu pie atslābuma. Tas veicot pietupienus būtu tā, ka jums būtu jāieelpo, kad jūs saliecaties ceļos, bet jāizelpo, kad jūs ceļaties atkal kājās. Šādi jūs samazināsit savu asinsspiedienu un nepiepulēsit visus ķermeņa asinsvadus, bet arī paši treniņi pēc sākotnējā pierašanas perioda liksies vieglāki. Uzreiz gan jāsaka, ka sākumā parasti šī elpošanas sistēma liekas jocīga un nepareiza, bet pēc laika, kad jau būsit pie tās pieraduši, jūs par to aizmirsīsit un varēsit vairāk koncentrēties pašam vingrinājumam, bet nu jau ar lielāku spēku un vairāk enerģiju.

Joga

Jogas vai meditācijas laikā pareiza elpošana arī ir nepieciešama un lai pareizi atslābinātos un izbaudītu abas šīs darbības ir vajadzīgs mierīgs elpošanas ritms, kas ir sabalansēts un, kas padarīs lēnāku jūsu sirdsdarbību. Visbiežāk šajās darbībās tiek izmantots sabalansētais elpošanas veids, kas nozīmē, ka jums ir jāieelpo tieši tikpat ilgi cik jāizelpo, bet kopumā jāveic lēnas ieelpas un izelpas. Šādi jūs varēsit labāk relaksēties un kopumā iegūt lielāku mieru un komfortu.

Hanteles ir brīvo svaru vaids jeb sporta piederums, kuru izmanto spēka treniņos, kā arī treniņos ar mērķi uzaudzēt muskuļus. Tos parasti izmanto vai nu individuāli vai abas hanteles kopā.

Sava veida hanteles jau tika izmantotas Senajā Grieķijā, to nosaukums bija hanteles, kuras arī izmantoja svaru celšanā. Arī Senajā Indijā tika izmantots hanteļu paveids, kuru izskats vairāk atgādināja nūjas. Tās Senajā Persijā, Ēģiptē un citur Austrumos izmantoja cīkstoties. Šīs nūjas atgādināja hanteļu un svarcelšanas stieņu krustojumu. Tādas hanteles, kādas mēs pazīstam tagad parādījās ap 17. gadsimtu, kur viena rokturim tika pievienoti divi vienādas masas svari.

Mūsdienās ir sastopami trīs galvenie hanteļu tipi:

• Tā sauktās pielāgojamās jeb maināmās hanteles – šīs hanteles pamatā ir metāla rokturis, kura galos ir iespējams uzskrūvēt dažādus svara diskus, lai to īpašniekam dotu iespēju mainīt to smagumu, attiecīgi to pielāgojot vingrinājuma veidam vai cilvēkam.

• Pastāvīgā svara hanteles – hanteles, kurām nav iespējams nomainīt to svaru, tādēļ tās nav tik parocīgas kā iepriekš minētās, taču tās ir ievērojami lētākas.

• Svara stienis – arī šis ir hanteļu veids, tikai tas ir ievērojami lielāks par parastajām hantelēm, kuras ir iespējams noturēt plauktā. Šo hanteļu svaru ir iespējams nomainīt tikai tad, kad tās atrodas to statīvā, un to dara, uzskrūvējot vai noskrūvējot svaru diskus, padarot tās smagākas vai vieglākas.

Hanteles tiek izmantotas dažādu vingrinājumu veikšanā un arī dažādu treniņu laikā. Vēl viena hanteļu lieliska īpašība ir arī tas, ka ar tām ir iespējams trenēt dažādas ķermeņa daļas, ne tikai rokas, kā tas tiek pieņemts, tādēļ ir vērts minēt arī dažus populārākos vingrinājumus, kurus var izpildīt ar hantelēm:

• Izklupiens – arī izklupienu ir iespējams izpildīt ar hantelēm, padarot to grūtāku taču efektīvāku. To dara vai nu vienkārši turot hanteles rokās, vai, piemēram, turot tās rokās paceltas virs galvas.

• T- atspiešanās – tā vietā, lai vienkārši izpildītu atspiešanās vingrinājumu, tu vari to izpildīt nevis vienkārši atbalstoties uz plaukstām, bet gan atbalstoties un hantelēm. Tas apgrūtinās līdzsvara noturēšanu un līdz ar to padarīt pašu vingrinājumu efektīvāku.

• Chest press jeb atspiešanās no krūtīm – šīs vingrinājums ir pildāms atguļoties uz muguras, pievelkot hanteles pie krūtīm un tad tās paceļot tieši sev priekšā tā nodarbinot savus roku muskuļus.

• Iesēdiens – arī iesēdiena vingrinājums ir efektīvāks ar hantelēm, kas padara to sarežģītāku, bet arī nodrošina, ka tiek trenētas vairākas muskuļu grupas. To pilda izpildot parasto iesēdienu (squat) ar taisnu muguru, bet rokās turot hanteles, kas īpaši grūtāku padarīs iztaisnošanos no šī iesēdiena.